Šoreiz parunāsim par auditā iesaistītajām pusēm, par audita dalībniekiem.

Audita klients.
Gan iekšējā, gan sertifikācijas auditā audita klients ir organizācijas augstākā vadība un īpašnieki (gan ne vienmēr). Audita norises ir tieši atkarīgas no augstākā vadības izpratnes par auditu, par tā pienesumu uzņēmuma/organizācijas darbībā. Ja ir ieviesta sistēma tikai tāpēc, ka tā bijusi formāla vajadzība (kāda prasība, tajā skaitā “spiesta lieta”, jo pretējā gadījumā nav iespējas piedalīties konkursos/saņemt pasūtījumus utt.), grūti gaidīt, ka būs izprotoša attieksme pret auditiem, kā rezultātā auditam netiek atvēlēts pietiekami daudz laika,  tas tiek darīts it kā “starp citu” un darbinieki faktiski nevēlas to darīt, neviens labprātīgi nevēlas darīt to, kam neredz jēgu. Savukārt, ja vadība saredz, ka  audits var palīdzēt viņiem labāk izprast lietu patieso stāvokli, ka audits var palīdzēt atklāt jaunas, vēl nepamanītas lietas, audits var būt pat kā daļa no pilnveidošanās, lai izprastu, kas ir labākās prakses piemēri, lai saprastu, cik lielā mērā darbinieki izprot mērķus, savu nozīmību, izprot savu ietekmi uz uzņēmuma rezultātiem, tad situācija ir pilnīgi pretēja.

Indikators vadības izpratnei par audita nozīmību ir auditu biežums. Ja audits tiek veikts tikai reizi gadā, lielākoties tad būs t.s. “ķeksīša” pasākums, jo, pat ja uzņēmuma vadība to noliedz, tomēr – ja uzņēmums ir ieviesis sistēmu, audits ir kaut kas jauns, kas prasa jaunas iemaņas, jaunas zināšanas un tās ir jāapgūst (dažādi uzņēmumi to risina dažādi; ir redzēti uzņēmumi, kur par pietiekošu auditēšanai nepieciešamo zināšanu saņemšanai uzskata pāris stundu ilgu lekciju par tēmu “Audits”), bet jebkurā gadījumā pēc audita veikšanas paiet gads līdz nākamajam auditam... Par kādu kompetenci, par kādiem rezultātiem un par kādu pilnveidošanos šajā gadījumā var runāt?! Šajā gadījumā rezultāti būs atkarīgi no tā, ko katrs savā ikdienas darbā būs zinājis, saredzējis, ar kādām problēmām ir sastapies un tas atspoguļosies audita rezultātos.