Šoreiz par principiem, kuri būtu jāievēro ikvienam auditoram. Sertifikācijas organizācijās ir t.s. ētikas kodekss, kas ļoti sasaucas ar principiem, kas ir norādīti standartā ISO19011:2018 auditēšanas vadlīnijās. Tāpat arī IRCA (Starptautiskais zvērināto auditoru reģistrs) arī ir savi ētikas principi, kodekss, kas arī stipri līdzīgs ISO 19011 standartam.
Būtiskākais, kas ir jāievēro auditoram:


1) ētiska rīcība - tas nozīmē, ka auditors atbildīgi izturas pret saviem pienākumiem; viņam ir interese par tiem, viņš jūt t.s. misijas sajūtu par tiem; viņš apzinās, cik būtiski ir neatklāt savus informācijas avotus par to, kas ir uzzināts, it īpaši, ja tas skar kādas nebūšanas organizācijā un ko vadītāji savukārt ļoti vēlas uzzināt (kurš ko ir teicis utml.);
2) godīga prezentācija – mazos uzņēmumos tas ir diezgan grūti, jo nereti mēs esam ne tikai kolēģi, bet arī labi paziņas, draugi; bet, ja mēs saprotam, ka tas ir kāda kopējā mērķa labad, lai mēs būtu konkurētspējīgāki, lai mēs varētu labāk sniegt klientam to, ko viņš vēlas, lai mums pašiem būtu ērtāk strādāt, tas maina uztveri no kolēģu puses (prezentēto tad varbūt vairs neuztver kā “piekasīšanos” problēmai, kas visiem principā ir zināma). Ja runājam par augstāko vadību, tad iekšējiem auditiem godīga prezentācija ir mazliet “piebremzēta”, jo mēs visi esam atkarīgi no augstākās vadības, ja vien paši neesam augstākajā vadībā vai uzņēmuma īpašnieki. Līdz ar to līdz galam objektīvs iekšējais audits attiecībā pret augstāko vadību lielākajā daļā gadījumu nebūs iespējams, pat uzņēmumos, kur augstākā vadība ir ļoti atvērta un pretimnākoša, jo cilvēkiem ir psiholoģiska barjera un līdz ar to ierobežotas iespējas runāt par neatbilstību gadījumiem utml. Esmu piedalījies pāris auditos, kuru laikā vadītājs emocionāli asi reaģēja, kad viņam tika uzdoti neērti jautājumi, uz kuriem viņš nevarēja atbildēt, jo viņš nedarīja to, kas viņam bija jādara... Tomēr vairumā gadījumu situāciju vairāk ietekmē tieši psiholoģiskā barjera runāt par t.s. neērtajiem jautājumiem.
3) runājot par profesionalitāti, auditā kā jebkurā darbā – jo mēs esam zinošāki, ar labākām iemaņām, jo mums izdodas labāks rezultāts (un otrādi), līdz ar to šeit ir tieša korelācija starp kompetenci un rezultātiem.